Definify.com
Definition 2024
illiturus
illiturus
Latin
Participle
illitūrus m (feminine illitūra, neuter illitūrum); first/second declension
- about to anoint
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | illitūrus | illitūra | illitūrum | illitūrī | illitūrae | illitūra | |
| genitive | illitūrī | illitūrae | illitūrī | illitūrōrum | illitūrārum | illitūrōrum | |
| dative | illitūrō | illitūrō | illitūrīs | ||||
| accusative | illitūrum | illitūram | illitūrum | illitūrōs | illitūrās | illitūra | |
| ablative | illitūrō | illitūrā | illitūrō | illitūrīs | |||
| vocative | illitūre | illitūra | illitūrum | illitūrī | illitūrae | illitūra | |