Definify.com
Definition 2024
humaturus
humaturus
Latin
Participle
humātūrus m (feminine humātūra, neuter humātūrum); first/second declension
- about to bury
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | humātūrus | humātūra | humātūrum | humātūrī | humātūrae | humātūra | |
| genitive | humātūrī | humātūrae | humātūrī | humātūrōrum | humātūrārum | humātūrōrum | |
| dative | humātūrō | humātūrō | humātūrīs | ||||
| accusative | humātūrum | humātūram | humātūrum | humātūrōs | humātūrās | humātūra | |
| ablative | humātūrō | humātūrā | humātūrō | humātūrīs | |||
| vocative | humātūre | humātūra | humātūrum | humātūrī | humātūrae | humātūra | |