Definify.com
Definition 2024
hiematus
hiematus
Latin
Participle
hiemātus m (feminine hiemāta, neuter hiemātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | hiemātus | hiemāta | hiemātum | hiemātī | hiemātae | hiemāta | |
| genitive | hiemātī | hiemātae | hiemātī | hiemātōrum | hiemātārum | hiemātōrum | |
| dative | hiemātō | hiemātō | hiemātīs | ||||
| accusative | hiemātum | hiemātam | hiemātum | hiemātōs | hiemātās | hiemāta | |
| ablative | hiemātō | hiemātā | hiemātō | hiemātīs | |||
| vocative | hiemāte | hiemāta | hiemātum | hiemātī | hiemātae | hiemāta | |