Definify.com
Definition 2024
hastatus
hastatus
Latin
Adjective
hastātus m (feminine hastāta, neuter hastātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | hastātus | hastāta | hastātum | hastātī | hastātae | hastāta | |
| genitive | hastātī | hastātae | hastātī | hastātōrum | hastātārum | hastātōrum | |
| dative | hastātō | hastātō | hastātīs | ||||
| accusative | hastātum | hastātam | hastātum | hastātōs | hastātās | hastāta | |
| ablative | hastātō | hastātā | hastātō | hastātīs | |||
| vocative | hastāte | hastāta | hastātum | hastātī | hastātae | hastāta | |
Derived terms
Related terms
Descendants
- English: hastate
References
- hastatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- hastatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- Félix Gaffiot (1934), “hastatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.