Definify.com

Definition 2024


grunnitus

grunnitus

Latin

Participle

grunnītus m (feminine grunnīta, neuter grunnītum); first/second declension

  1. grunted

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative grunnītus grunnīta grunnītum grunnītī grunnītae grunnīta
genitive grunnītī grunnītae grunnītī grunnītōrum grunnītārum grunnītōrum
dative grunnītō grunnītō grunnītīs
accusative grunnītum grunnītam grunnītum grunnītōs grunnītās grunnīta
ablative grunnītō grunnītā grunnītō grunnītīs
vocative grunnīte grunnīta grunnītum grunnītī grunnītae grunnīta

Noun

grunnītus m (genitive grunnītūs); fourth declension

  1. grunting

Inflection

Fourth declension.

Case Singular Plural
nominative grunnītus grunnītūs
genitive grunnītūs grunnītuum
dative grunnītuī grunnītibus
accusative grunnītum grunnītūs
ablative grunnītū grunnītibus
vocative grunnītus grunnītūs

References