Definify.com
Definition 2025
flammatus
flammatus
Latin
Participle
flammātus m (feminine flammāta, neuter flammātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | flammātus | flammāta | flammātum | flammātī | flammātae | flammāta | |
| genitive | flammātī | flammātae | flammātī | flammātōrum | flammātārum | flammātōrum | |
| dative | flammātō | flammātō | flammātīs | ||||
| accusative | flammātum | flammātam | flammātum | flammātōs | flammātās | flammāta | |
| ablative | flammātō | flammātā | flammātō | flammātīs | |||
| vocative | flammāte | flammāta | flammātum | flammātī | flammātae | flammāta | |