Definify.com

Definition 2024

feter

feter

See also: fêter

Latin

Verb

fēter

first-person singular present passive subjunctive of fētō

Old English

Noun

feter f ‎(nominative plural fetera or fetere)

a fetter

Old Swedish

Etymology

From Old Norse feitr, from Proto-Germanic *faitaz.

Adjective

fēter

fat

Declension

Declension of fēter (strong)

singular	masculine	feminine	neuter
nominative	fēter	fēt	fētt
accusative	fētan	fēta	fētt
dative	fētum, -om	fētri, -re	fētu, -o
genitive	fēts	fētrar	fēts
plural	masculine	feminine	neuter
nominative	fētir, -e(r)	fētar	fēt
accusative	fēta	fētar	fēt
dative	fētum, -om	fētum, -om	fētum, -om
genitive	fētra	fētra	fētra

Declension of fēter (weak)

singular	masculine	feminine	neuter
nominative	fēti, -e	fēta	fēta
accusative	fēta	fētu, -o	fēta
dative	fēta	fētu, -o	fēta
genitive	fēta	fētu, -o	fēta
plural	masculine	feminine	neuter
nominative	fētu, -o	fētu, -o	fētu, -o
accusative	fētu, -o	fētu, -o	fētu, -o
dative	fētu, -o	fētu, -o	fētu, -o
genitive	fētu, -o	fētu, -o	fētu, -o

Descendants

Swedish: fet