Definify.com
Definition 2024
exterminatus
exterminatus
Latin
Participle
exterminātus m (feminine extermināta, neuter exterminātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | exterminātus | extermināta | exterminātum | exterminātī | exterminātae | extermināta | |
| genitive | exterminātī | exterminātae | exterminātī | exterminātōrum | exterminātārum | exterminātōrum | |
| dative | exterminātō | exterminātō | exterminātīs | ||||
| accusative | exterminātum | exterminātam | exterminātum | exterminātōs | exterminātās | extermināta | |
| ablative | exterminātō | exterminātā | exterminātō | exterminātīs | |||
| vocative | extermināte | extermināta | exterminātum | exterminātī | exterminātae | extermināta | |
References
- EXTERMINATUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- Félix Gaffiot (1934), “exterminatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.
- exterminatus in Ramminger, Johann (accessed 16 July 2016) Neulateinische Wortliste: Ein Wörterbuch des Lateinischen von Petrarca bis 1700, pre-publication website, 2005-2016