Definify.com
Definition 2024
excogitaturus
excogitaturus
Latin
Participle
excōgitātūrus m (feminine excōgitātūra, neuter excōgitātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | excōgitātūrus | excōgitātūra | excōgitātūrum | excōgitātūrī | excōgitātūrae | excōgitātūra | |
| genitive | excōgitātūrī | excōgitātūrae | excōgitātūrī | excōgitātūrōrum | excōgitātūrārum | excōgitātūrōrum | |
| dative | excōgitātūrō | excōgitātūrō | excōgitātūrīs | ||||
| accusative | excōgitātūrum | excōgitātūram | excōgitātūrum | excōgitātūrōs | excōgitātūrās | excōgitātūra | |
| ablative | excōgitātūrō | excōgitātūrā | excōgitātūrō | excōgitātūrīs | |||
| vocative | excōgitātūre | excōgitātūra | excōgitātūrum | excōgitātūrī | excōgitātūrae | excōgitātūra | |