Definify.com
Definition 2024
erraturus
erraturus
Latin
Participle
errātūrus m (feminine errātūra, neuter errātūrum); first/second declension
- about to go astray
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | errātūrus | errātūra | errātūrum | errātūrī | errātūrae | errātūra | |
| genitive | errātūrī | errātūrae | errātūrī | errātūrōrum | errātūrārum | errātūrōrum | |
| dative | errātūrō | errātūrō | errātūrīs | ||||
| accusative | errātūrum | errātūram | errātūrum | errātūrōs | errātūrās | errātūra | |
| ablative | errātūrō | errātūrā | errātūrō | errātūrīs | |||
| vocative | errātūre | errātūra | errātūrum | errātūrī | errātūrae | errātūra | |