Definify.com
Definition 2024
epitomaturus
epitomaturus
Latin
Participle
epitomātūrus m (feminine epitomātūra, neuter epitomātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | epitomātūrus | epitomātūra | epitomātūrum | epitomātūrī | epitomātūrae | epitomātūra | |
| genitive | epitomātūrī | epitomātūrae | epitomātūrī | epitomātūrōrum | epitomātūrārum | epitomātūrōrum | |
| dative | epitomātūrō | epitomātūrō | epitomātūrīs | ||||
| accusative | epitomātūrum | epitomātūram | epitomātūrum | epitomātūrōs | epitomātūrās | epitomātūra | |
| ablative | epitomātūrō | epitomātūrā | epitomātūrō | epitomātūrīs | |||
| vocative | epitomātūre | epitomātūra | epitomātūrum | epitomātūrī | epitomātūrae | epitomātūra | |