Definify.com
Definition 2024
enervatus
enervatus
Latin
Participle
ēnervātus m (feminine ēnervāta, neuter ēnervātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ēnervātus | ēnervāta | ēnervātum | ēnervātī | ēnervātae | ēnervāta | |
| genitive | ēnervātī | ēnervātae | ēnervātī | ēnervātōrum | ēnervātārum | ēnervātōrum | |
| dative | ēnervātō | ēnervātō | ēnervātīs | ||||
| accusative | ēnervātum | ēnervātam | ēnervātum | ēnervātōs | ēnervātās | ēnervāta | |
| ablative | ēnervātō | ēnervātā | ēnervātō | ēnervātīs | |||
| vocative | ēnervāte | ēnervāta | ēnervātum | ēnervātī | ēnervātae | ēnervāta | |
References
- enervatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers