Definify.com
Definition 2024
enascens
enascens
Latin
Participle
ēnāscēns m, f, n (genitive ēnāscentis); third declension
- sprouting forth
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| nominative | ēnāscēns | ēnāscentēs | ēnāscentia | ||
| genitive | ēnāscentis | ēnāscentium | |||
| dative | ēnāscentī | ēnāscentibus | |||
| accusative | ēnāscentem | ēnāscēns | ēnāscentēs | ēnāscentia | |
| ablative | ēnāscente, ēnāscentī1 | ēnāscentibus | |||
| vocative | ēnāscēns | ēnāscentēs | ēnāscentia | ||
1When used purely as an adjective.