Definify.com
Definition 2024
emutandus
emutandus
Latin
Participle
emutandus m (feminine emutanda, neuter emutandum); first/second declension
- which is to be transformed
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ēmūtandus | ēmūtanda | ēmūtandum | ēmūtandī | ēmūtandae | ēmūtanda | |
| genitive | ēmūtandī | ēmūtandae | ēmūtandī | ēmūtandōrum | ēmūtandārum | ēmūtandōrum | |
| dative | ēmūtandō | ēmūtandō | ēmūtandīs | ||||
| accusative | ēmūtandum | ēmūtandam | ēmūtandum | ēmūtandōs | ēmūtandās | ēmūtanda | |
| ablative | ēmūtandō | ēmūtandā | ēmūtandō | ēmūtandīs | |||
| vocative | ēmūtande | ēmūtanda | ēmūtandum | ēmūtandī | ēmūtandae | ēmūtanda | |