Definify.com
Definition 2024
elaboratus
elaboratus
Latin
Participle
ēlabōrātus m (feminine ēlabōrāta, neuter ēlabōrātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ēlabōrātus | ēlabōrāta | ēlabōrātum | ēlabōrātī | ēlabōrātae | ēlabōrāta | |
| genitive | ēlabōrātī | ēlabōrātae | ēlabōrātī | ēlabōrātōrum | ēlabōrātārum | ēlabōrātōrum | |
| dative | ēlabōrātō | ēlabōrātō | ēlabōrātīs | ||||
| accusative | ēlabōrātum | ēlabōrātam | ēlabōrātum | ēlabōrātōs | ēlabōrātās | ēlabōrāta | |
| ablative | ēlabōrātō | ēlabōrātā | ēlabōrātō | ēlabōrātīs | |||
| vocative | ēlabōrāte | ēlabōrāta | ēlabōrātum | ēlabōrātī | ēlabōrātae | ēlabōrāta | |
References
- elaboratus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- elaboratus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- ELABORATUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- Félix Gaffiot (1934), “elaboratus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.