Definify.com

Definition 2024

effrēnātus m ‎(feminine effrēnāta, neuter effrēnātum); first/second declension

First/second declension.

Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter	Masculine	Feminine	Neuter
Number	Singular			Plural
nominative	effrēnātus	effrēnāta	effrēnātum	effrēnātī	effrēnātae	effrēnāta
genitive	effrēnātī	effrēnātae	effrēnātī	effrēnātōrum	effrēnātārum	effrēnātōrum
dative	effrēnātō	effrēnātae	effrēnātō	effrēnātīs
accusative	effrēnātum	effrēnātam	effrēnātum	effrēnātōs	effrēnātās	effrēnāta
ablative	effrēnātō	effrēnātā	effrēnātō	effrēnātīs
vocative	effrēnāte	effrēnāta	effrēnātum	effrēnātī	effrēnātae	effrēnāta

effrēnātus m ‎(feminine effrēnāta, neuter effrēnātum); first/second declension

First/second declension.

Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter	Masculine	Feminine	Neuter
Number	Singular			Plural
nominative	effrēnātus	effrēnāta	effrēnātum	effrēnātī	effrēnātae	effrēnāta
genitive	effrēnātī	effrēnātae	effrēnātī	effrēnātōrum	effrēnātārum	effrēnātōrum
dative	effrēnātō	effrēnātae	effrēnātō	effrēnātīs
accusative	effrēnātum	effrēnātam	effrēnātum	effrēnātōs	effrēnātās	effrēnāta
ablative	effrēnātō	effrēnātā	effrēnātō	effrēnātīs
vocative	effrēnāte	effrēnāta	effrēnātum	effrēnātī	effrēnātae	effrēnāta

effrenatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
effrenatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
Félix Gaffiot (1934), “effrenatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.
Meissner, Carl; Auden, Henry William (1894) Latin Phrase-Book, London: Macmillan and Co.
- a man of no self-control, self-indulgent: homo effrenatus, intemperans
- unrestrained, unbridled lust: effrenatae cupiditates