Definify.com
Definition 2024
duratus
duratus
Latin
Participle
dūrātus m (feminine dūrāta, neuter dūrātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dūrātus | dūrāta | dūrātum | dūrātī | dūrātae | dūrāta | |
| genitive | dūrātī | dūrātae | dūrātī | dūrātōrum | dūrātārum | dūrātōrum | |
| dative | dūrātō | dūrātō | dūrātīs | ||||
| accusative | dūrātum | dūrātam | dūrātum | dūrātōs | dūrātās | dūrāta | |
| ablative | dūrātō | dūrātā | dūrātō | dūrātīs | |||
| vocative | dūrāte | dūrāta | dūrātum | dūrātī | dūrātae | dūrāta | |
References
- duratus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers