Definify.com
Definition 2024
dubitatus
dubitatus
Latin
Participle
dubitātus m (feminine dubitāta, neuter dubitātum); first/second declension
- doubted, having been doubted.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dubitātus | dubitāta | dubitātum | dubitātī | dubitātae | dubitāta | |
| genitive | dubitātī | dubitātae | dubitātī | dubitātōrum | dubitātārum | dubitātōrum | |
| dative | dubitātō | dubitātō | dubitātīs | ||||
| accusative | dubitātum | dubitātam | dubitātum | dubitātōs | dubitātās | dubitāta | |
| ablative | dubitātō | dubitātā | dubitātō | dubitātīs | |||
| vocative | dubitāte | dubitāta | dubitātum | dubitātī | dubitātae | dubitāta | |