Definify.com
Definition 2024
dotatus
dotatus
Latin
Participle
dōtātus m (feminine dōtāta, neuter dōtātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dōtātus | dōtāta | dōtātum | dōtātī | dōtātae | dōtāta | |
| genitive | dōtātī | dōtātae | dōtātī | dōtātōrum | dōtātārum | dōtātōrum | |
| dative | dōtātō | dōtātō | dōtātīs | ||||
| accusative | dōtātum | dōtātam | dōtātum | dōtātōs | dōtātās | dōtāta | |
| ablative | dōtātō | dōtātā | dōtātō | dōtātīs | |||
| vocative | dōtāte | dōtāta | dōtātum | dōtātī | dōtātae | dōtāta | |
References
- dotatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers