Definify.com
Definition 2024
dissiturus
dissiturus
Latin
Participle
dissitūrus m (feminine dissitūra, neuter dissitūrum); first/second declension
- about to scatter
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dissitūrus | dissitūra | dissitūrum | dissitūrī | dissitūrae | dissitūra | |
| genitive | dissitūrī | dissitūrae | dissitūrī | dissitūrōrum | dissitūrārum | dissitūrōrum | |
| dative | dissitūrō | dissitūrō | dissitūrīs | ||||
| accusative | dissitūrum | dissitūram | dissitūrum | dissitūrōs | dissitūrās | dissitūra | |
| ablative | dissitūrō | dissitūrā | dissitūrō | dissitūrīs | |||
| vocative | dissitūre | dissitūra | dissitūrum | dissitūrī | dissitūrae | dissitūra | |