Definify.com
Definition 2026
disputatus
disputatus
Latin
Participle
disputātus m (feminine disputāta, neuter disputātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | disputātus | disputāta | disputātum | disputātī | disputātae | disputāta | |
| genitive | disputātī | disputātae | disputātī | disputātōrum | disputātārum | disputātōrum | |
| dative | disputātō | disputātō | disputātīs | ||||
| accusative | disputātum | disputātam | disputātum | disputātōs | disputātās | disputāta | |
| ablative | disputātō | disputātā | disputātō | disputātīs | |||
| vocative | disputāte | disputāta | disputātum | disputātī | disputātae | disputāta | |