Definify.com
Definition 2024
disiectaturus
disiectaturus
Latin
Participle
disiectātūrus m (feminine disiectātūra, neuter disiectātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | disiectātūrus | disiectātūra | disiectātūrum | disiectātūrī | disiectātūrae | disiectātūra | |
| genitive | disiectātūrī | disiectātūrae | disiectātūrī | disiectātūrōrum | disiectātūrārum | disiectātūrōrum | |
| dative | disiectātūrō | disiectātūrō | disiectātūrīs | ||||
| accusative | disiectātūrum | disiectātūram | disiectātūrum | disiectātūrōs | disiectātūrās | disiectātūra | |
| ablative | disiectātūrō | disiectātūrā | disiectātūrō | disiectātūrīs | |||
| vocative | disiectātūre | disiectātūra | disiectātūrum | disiectātūrī | disiectātūrae | disiectātūra | |