Definify.com
Definition 2024
detectus
detectus
Latin
Participle
dētēctus m (feminine dētēcta, neuter dētēctum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dētēctus | dētēcta | dētēctum | dētēctī | dētēctae | dētēcta | |
| genitive | dētēctī | dētēctae | dētēctī | dētēctōrum | dētēctārum | dētēctōrum | |
| dative | dētēctō | dētēctō | dētēctīs | ||||
| accusative | dētēctum | dētēctam | dētēctum | dētēctōs | dētēctās | dētēcta | |
| ablative | dētēctō | dētēctā | dētēctō | dētēctīs | |||
| vocative | dētēcte | dētēcta | dētēctum | dētēctī | dētēctae | dētēcta | |
Related terms
References
- DETECTUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)