Definify.com
Definition 2024
desperatus
desperatus
Latin
Adjective
dēspērātus m (feminine dēspērāta, neuter dēspērātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēspērātus | dēspērāta | dēspērātum | dēspērātī | dēspērātae | dēspērāta | |
| genitive | dēspērātī | dēspērātae | dēspērātī | dēspērātōrum | dēspērātārum | dēspērātōrum | |
| dative | dēspērātō | dēspērātō | dēspērātīs | ||||
| accusative | dēspērātum | dēspērātam | dēspērātum | dēspērātōs | dēspērātās | dēspērāta | |
| ablative | dēspērātō | dēspērātā | dēspērātō | dēspērātīs | |||
| vocative | dēspērāte | dēspērāta | dēspērātum | dēspērātī | dēspērātae | dēspērāta | |
Related terms
References
- desperatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- desperatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- DESPERATUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- Félix Gaffiot (1934), “desperatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.