Definify.com
Definition 2024
desolaturus
desolaturus
Latin
Participle
dēsōlātūrus m (feminine dēsōlātūra, neuter dēsōlātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēsōlātūrus | dēsōlātūra | dēsōlātūrum | dēsōlātūrī | dēsōlātūrae | dēsōlātūra | |
| genitive | dēsōlātūrī | dēsōlātūrae | dēsōlātūrī | dēsōlātūrōrum | dēsōlātūrārum | dēsōlātūrōrum | |
| dative | dēsōlātūrō | dēsōlātūrō | dēsōlātūrīs | ||||
| accusative | dēsōlātūrum | dēsōlātūram | dēsōlātūrum | dēsōlātūrōs | dēsōlātūrās | dēsōlātūra | |
| ablative | dēsōlātūrō | dēsōlātūrā | dēsōlātūrō | dēsōlātūrīs | |||
| vocative | dēsōlātūre | dēsōlātūra | dēsōlātūrum | dēsōlātūrī | dēsōlātūrae | dēsōlātūra | |