Definify.com
Definition 2026
demoticus
demoticus
Latin
Adjective
dēmoticus m (feminine dēmotica, neuter dēmoticum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēmoticus | dēmotica | dēmoticum | dēmoticī | dēmoticae | dēmotica | |
| genitive | dēmoticī | dēmoticae | dēmoticī | dēmoticōrum | dēmoticārum | dēmoticōrum | |
| dative | dēmoticō | dēmoticō | dēmoticīs | ||||
| accusative | dēmoticum | dēmoticam | dēmoticum | dēmoticōs | dēmoticās | dēmotica | |
| ablative | dēmoticō | dēmoticā | dēmoticō | dēmoticīs | |||
| vocative | dēmotice | dēmotica | dēmoticum | dēmoticī | dēmoticae | dēmotica | |