Definify.com
Definition 2024
deletus
deletus
Latin
Participle
dēlētus m (feminine dēlēta, neuter dēlētum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēlētus | dēlēta | dēlētum | dēlētī | dēlētae | dēlēta | |
| genitive | dēlētī | dēlētae | dēlētī | dēlētōrum | dēlētārum | dēlētōrum | |
| dative | dēlētō | dēlētō | dēlētīs | ||||
| accusative | dēlētum | dēlētam | dēlētum | dēlētōs | dēlētās | dēlēta | |
| ablative | dēlētō | dēlētā | dēlētō | dēlētīs | |||
| vocative | dēlēte | dēlēta | dēlētum | dēlētī | dēlētae | dēlēta | |
Descendants
- English: delete
References
- deletus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- DELETUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- Félix Gaffiot (1934), “deletus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.