Definify.com
Definition 2026
dehonestaturus
dehonestaturus
Latin
Participle
dehonestātūrus m (feminine dehonestātūra, neuter dehonestātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dehonestātūrus | dehonestātūra | dehonestātūrum | dehonestātūrī | dehonestātūrae | dehonestātūra | |
| genitive | dehonestātūrī | dehonestātūrae | dehonestātūrī | dehonestātūrōrum | dehonestātūrārum | dehonestātūrōrum | |
| dative | dehonestātūrō | dehonestātūrō | dehonestātūrīs | ||||
| accusative | dehonestātūrum | dehonestātūram | dehonestātūrum | dehonestātūrōs | dehonestātūrās | dehonestātūra | |
| ablative | dehonestātūrō | dehonestātūrā | dehonestātūrō | dehonestātūrīs | |||
| vocative | dehonestātūre | dehonestātūra | dehonestātūrum | dehonestātūrī | dehonestātūrae | dehonestātūra | |