Definify.com
Definition 2024
debiturus
debiturus
Latin
Participle
dēbitūrus m (feminine dēbitūra, neuter dēbitūrum); first/second declension
- about to owe
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēbitūrus | dēbitūra | dēbitūrum | dēbitūrī | dēbitūrae | dēbitūra | |
| genitive | dēbitūrī | dēbitūrae | dēbitūrī | dēbitūrōrum | dēbitūrārum | dēbitūrōrum | |
| dative | dēbitūrō | dēbitūrō | dēbitūrīs | ||||
| accusative | dēbitūrum | dēbitūram | dēbitūrum | dēbitūrōs | dēbitūrās | dēbitūra | |
| ablative | dēbitūrō | dēbitūrā | dēbitūrō | dēbitūrīs | |||
| vocative | dēbitūre | dēbitūra | dēbitūrum | dēbitūrī | dēbitūrae | dēbitūra | |