Definify.com
Definition 2026
deauratus
deauratus
Latin
Participle
deaurātus m (feminine deaurāta, neuter deaurātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | deaurātus | deaurāta | deaurātum | deaurātī | deaurātae | deaurāta | |
| genitive | deaurātī | deaurātae | deaurātī | deaurātōrum | deaurātārum | deaurātōrum | |
| dative | deaurātō | deaurātō | deaurātīs | ||||
| accusative | deaurātum | deaurātam | deaurātum | deaurātōs | deaurātās | deaurāta | |
| ablative | deaurātō | deaurātā | deaurātō | deaurātīs | |||
| vocative | deaurāte | deaurāta | deaurātum | deaurātī | deaurātae | deaurāta | |