Definify.com
Definition 2024
daturus
daturus
Latin
Participle
datūrus m (feminine datūra, neuter datūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | datūrus | datūra | datūrum | datūrī | datūrae | datūra | |
| genitive | datūrī | datūrae | datūrī | datūrōrum | datūrārum | datūrōrum | |
| dative | datūrō | datūrō | datūrīs | ||||
| accusative | datūrum | datūram | datūrum | datūrōs | datūrās | datūra | |
| ablative | datūrō | datūrā | datūrō | datūrīs | |||
| vocative | datūre | datūra | datūrum | datūrī | datūrae | datūra | |