Definify.com
Definition 2024
crediturus
crediturus
Latin
Participle
crēditūrus m (feminine crēditūra, neuter crēditūrum); first/second declension
- about to lend
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | crēditūrus | crēditūra | crēditūrum | crēditūrī | crēditūrae | crēditūra | |
| genitive | crēditūrī | crēditūrae | crēditūrī | crēditūrōrum | crēditūrārum | crēditūrōrum | |
| dative | crēditūrō | crēditūrō | crēditūrīs | ||||
| accusative | crēditūrum | crēditūram | crēditūrum | crēditūrōs | crēditūrās | crēditūra | |
| ablative | crēditūrō | crēditūrā | crēditūrō | crēditūrīs | |||
| vocative | crēditūre | crēditūra | crēditūrum | crēditūrī | crēditūrae | crēditūra | |
References
- CREDITURUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)