Definify.com
Definition 2024
coquinaturus
coquinaturus
Latin
Participle
coquīnātūrus m (feminine coquīnātūra, neuter coquīnātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | coquīnātūrus | coquīnātūra | coquīnātūrum | coquīnātūrī | coquīnātūrae | coquīnātūra | |
| genitive | coquīnātūrī | coquīnātūrae | coquīnātūrī | coquīnātūrōrum | coquīnātūrārum | coquīnātūrōrum | |
| dative | coquīnātūrō | coquīnātūrō | coquīnātūrīs | ||||
| accusative | coquīnātūrum | coquīnātūram | coquīnātūrum | coquīnātūrōs | coquīnātūrās | coquīnātūra | |
| ablative | coquīnātūrō | coquīnātūrā | coquīnātūrō | coquīnātūrīs | |||
| vocative | coquīnātūre | coquīnātūra | coquīnātūrum | coquīnātūrī | coquīnātūrae | coquīnātūra | |