Definify.com
Definition 2024
conversaturus
conversaturus
Latin
Participle
conversātūrus m (feminine conversātūra, neuter conversātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | conversātūrus | conversātūra | conversātūrum | conversātūrī | conversātūrae | conversātūra | |
| genitive | conversātūrī | conversātūrae | conversātūrī | conversātūrōrum | conversātūrārum | conversātūrōrum | |
| dative | conversātūrō | conversātūrō | conversātūrīs | ||||
| accusative | conversātūrum | conversātūram | conversātūrum | conversātūrōs | conversātūrās | conversātūra | |
| ablative | conversātūrō | conversātūrā | conversātūrō | conversātūrīs | |||
| vocative | conversātūre | conversātūra | conversātūrum | conversātūrī | conversātūrae | conversātūra | |