Definify.com
Definition 2024
contignaturus
contignaturus
Latin
Participle
contignātūrus m (feminine contignātūra, neuter contignātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | contignātūrus | contignātūra | contignātūrum | contignātūrī | contignātūrae | contignātūra | |
| genitive | contignātūrī | contignātūrae | contignātūrī | contignātūrōrum | contignātūrārum | contignātūrōrum | |
| dative | contignātūrō | contignātūrō | contignātūrīs | ||||
| accusative | contignātūrum | contignātūram | contignātūrum | contignātūrōs | contignātūrās | contignātūra | |
| ablative | contignātūrō | contignātūrā | contignātūrō | contignātūrīs | |||
| vocative | contignātūre | contignātūra | contignātūrum | contignātūrī | contignātūrae | contignātūra | |