Definify.com
Definition 2025
conservaturus
conservaturus
Latin
Participle
cōnservātūrus m (feminine cōnservātūra, neuter cōnservātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | cōnservātūrus | cōnservātūra | cōnservātūrum | cōnservātūrī | cōnservātūrae | cōnservātūra | |
| genitive | cōnservātūrī | cōnservātūrae | cōnservātūrī | cōnservātūrōrum | cōnservātūrārum | cōnservātūrōrum | |
| dative | cōnservātūrō | cōnservātūrō | cōnservātūrīs | ||||
| accusative | cōnservātūrum | cōnservātūram | cōnservātūrum | cōnservātūrōs | cōnservātūrās | cōnservātūra | |
| ablative | cōnservātūrō | cōnservātūrā | cōnservātūrō | cōnservātūrīs | |||
| vocative | cōnservātūre | cōnservātūra | cōnservātūrum | cōnservātūrī | cōnservātūrae | cōnservātūra | |