Definify.com
Definition 2026
consedaturus
consedaturus
Latin
Participle
cōnsēdātūrus m (feminine cōnsēdātūra, neuter cōnsēdātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | cōnsēdātūrus | cōnsēdātūra | cōnsēdātūrum | cōnsēdātūrī | cōnsēdātūrae | cōnsēdātūra | |
| genitive | cōnsēdātūrī | cōnsēdātūrae | cōnsēdātūrī | cōnsēdātūrōrum | cōnsēdātūrārum | cōnsēdātūrōrum | |
| dative | cōnsēdātūrō | cōnsēdātūrō | cōnsēdātūrīs | ||||
| accusative | cōnsēdātūrum | cōnsēdātūram | cōnsēdātūrum | cōnsēdātūrōs | cōnsēdātūrās | cōnsēdātūra | |
| ablative | cōnsēdātūrō | cōnsēdātūrā | cōnsēdātūrō | cōnsēdātūrīs | |||
| vocative | cōnsēdātūre | cōnsēdātūra | cōnsēdātūrum | cōnsēdātūrī | cōnsēdātūrae | cōnsēdātūra | |