Definify.com
Definition 2024
conivendus
conivendus
Latin
Participle
cōnīvendus m (feminine cōnīvenda, neuter cōnīvendum); first/second declension
- which is to be overlooked
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | cōnīvendus | cōnīvenda | cōnīvendum | cōnīvendī | cōnīvendae | cōnīvenda | |
| genitive | cōnīvendī | cōnīvendae | cōnīvendī | cōnīvendōrum | cōnīvendārum | cōnīvendōrum | |
| dative | cōnīvendō | cōnīvendō | cōnīvendīs | ||||
| accusative | cōnīvendum | cōnīvendam | cōnīvendum | cōnīvendōs | cōnīvendās | cōnīvenda | |
| ablative | cōnīvendō | cōnīvendā | cōnīvendō | cōnīvendīs | |||
| vocative | cōnīvende | cōnīvenda | cōnīvendum | cōnīvendī | cōnīvendae | cōnīvenda | |