Definify.com
Definition 2025
conculcatus
conculcatus
Latin
Participle
conculcātus m (feminine conculcāta, neuter conculcātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | conculcātus | conculcāta | conculcātum | conculcātī | conculcātae | conculcāta | |
| genitive | conculcātī | conculcātae | conculcātī | conculcātōrum | conculcātārum | conculcātōrum | |
| dative | conculcātō | conculcātō | conculcātīs | ||||
| accusative | conculcātum | conculcātam | conculcātum | conculcātōs | conculcātās | conculcāta | |
| ablative | conculcātō | conculcātā | conculcātō | conculcātīs | |||
| vocative | conculcāte | conculcāta | conculcātum | conculcātī | conculcātae | conculcāta | |
References
- conculcatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “conculcatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.