Definify.com
Definition 2024
concubiturus
concubiturus
Latin
Participle
concubitūrus m (feminine concubitūra, neuter concubitūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | concubitūrus | concubitūra | concubitūrum | concubitūrī | concubitūrae | concubitūra | |
| genitive | concubitūrī | concubitūrae | concubitūrī | concubitūrōrum | concubitūrārum | concubitūrōrum | |
| dative | concubitūrō | concubitūrō | concubitūrīs | ||||
| accusative | concubitūrum | concubitūram | concubitūrum | concubitūrōs | concubitūrās | concubitūra | |
| ablative | concubitūrō | concubitūrā | concubitūrō | concubitūrīs | |||
| vocative | concubitūre | concubitūra | concubitūrum | concubitūrī | concubitūrae | concubitūra | |