Definify.com
Definition 2024
concrematurus
concrematurus
Latin
Participle
concremātūrus m (feminine concremātūra, neuter concremātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | concremātūrus | concremātūra | concremātūrum | concremātūrī | concremātūrae | concremātūra | |
| genitive | concremātūrī | concremātūrae | concremātūrī | concremātūrōrum | concremātūrārum | concremātūrōrum | |
| dative | concremātūrō | concremātūrō | concremātūrīs | ||||
| accusative | concremātūrum | concremātūram | concremātūrum | concremātūrōs | concremātūrās | concremātūra | |
| ablative | concremātūrō | concremātūrā | concremātūrō | concremātūrīs | |||
| vocative | concremātūre | concremātūra | concremātūrum | concremātūrī | concremātūrae | concremātūra | |