Definify.com
Definition 2025
concelebraturus
concelebraturus
Latin
Participle
concelēbrātūrus m (feminine concelēbrātūra, neuter concelēbrātūrum); first/second declension
- about to celebrate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | concelēbrātūrus | concelēbrātūra | concelēbrātūrum | concelēbrātūrī | concelēbrātūrae | concelēbrātūra | |
| genitive | concelēbrātūrī | concelēbrātūrae | concelēbrātūrī | concelēbrātūrōrum | concelēbrātūrārum | concelēbrātūrōrum | |
| dative | concelēbrātūrō | concelēbrātūrō | concelēbrātūrīs | ||||
| accusative | concelēbrātūrum | concelēbrātūram | concelēbrātūrum | concelēbrātūrōs | concelēbrātūrās | concelēbrātūra | |
| ablative | concelēbrātūrō | concelēbrātūrā | concelēbrātūrō | concelēbrātūrīs | |||
| vocative | concelēbrātūre | concelēbrātūra | concelēbrātūrum | concelēbrātūrī | concelēbrātūrae | concelēbrātūra | |