Definify.com
Definition 2024
concelatus
concelatus
Latin
Participle
concēlātus m (feminine concēlāta, neuter concēlātum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | concēlātus | concēlāta | concēlātum | concēlātī | concēlātae | concēlāta | |
| genitive | concēlātī | concēlātae | concēlātī | concēlātōrum | concēlātārum | concēlātōrum | |
| dative | concēlātō | concēlātō | concēlātīs | ||||
| accusative | concēlātum | concēlātam | concēlātum | concēlātōs | concēlātās | concēlāta | |
| ablative | concēlātō | concēlātā | concēlātō | concēlātīs | |||
| vocative | concēlāte | concēlāta | concēlātum | concēlātī | concēlātae | concēlāta | |