Definify.com
Definition 2024
concelaturus
concelaturus
Latin
Participle
concēlātūrus m (feminine concēlātūra, neuter concēlātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | concēlātūrus | concēlātūra | concēlātūrum | concēlātūrī | concēlātūrae | concēlātūra | |
| genitive | concēlātūrī | concēlātūrae | concēlātūrī | concēlātūrōrum | concēlātūrārum | concēlātūrōrum | |
| dative | concēlātūrō | concēlātūrō | concēlātūrīs | ||||
| accusative | concēlātūrum | concēlātūram | concēlātūrum | concēlātūrōs | concēlātūrās | concēlātūra | |
| ablative | concēlātūrō | concēlātūrā | concēlātūrō | concēlātūrīs | |||
| vocative | concēlātūre | concēlātūra | concēlātūrum | concēlātūrī | concēlātūrae | concēlātūra | |