Definify.com
Definition 2025
comperendinaturus
comperendinaturus
Latin
Participle
comperendinātūrus m (feminine comperendinātūra, neuter comperendinātūrum); first/second declension
- about to adjourn
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | comperendinātūrus | comperendinātūra | comperendinātūrum | comperendinātūrī | comperendinātūrae | comperendinātūra | |
| genitive | comperendinātūrī | comperendinātūrae | comperendinātūrī | comperendinātūrōrum | comperendinātūrārum | comperendinātūrōrum | |
| dative | comperendinātūrō | comperendinātūrō | comperendinātūrīs | ||||
| accusative | comperendinātūrum | comperendinātūram | comperendinātūrum | comperendinātūrōs | comperendinātūrās | comperendinātūra | |
| ablative | comperendinātūrō | comperendinātūrā | comperendinātūrō | comperendinātūrīs | |||
| vocative | comperendinātūre | comperendinātūra | comperendinātūrum | comperendinātūrī | comperendinātūrae | comperendinātūra | |