Definify.com
Definition 2024
comparativus
comparativus
Latin
Adjective
comparātīvus m (feminine comparātīva, neuter comparātīvum); first/second declension
- comparative
- (grammar) comparative (of an adjective)
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | comparātīvus | comparātīva | comparātīvum | comparātīvī | comparātīvae | comparātīva | |
| genitive | comparātīvī | comparātīvae | comparātīvī | comparātīvōrum | comparātīvārum | comparātīvōrum | |
| dative | comparātīvō | comparātīvō | comparātīvīs | ||||
| accusative | comparātīvum | comparātīvam | comparātīvum | comparātīvōs | comparātīvās | comparātīva | |
| ablative | comparātīvō | comparātīvā | comparātīvō | comparātīvīs | |||
| vocative | comparātīve | comparātīva | comparātīvum | comparātīvī | comparātīvae | comparātīva | |
References
- comparativus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- comparativus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- Félix Gaffiot (1934), “comparativus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.