Definify.com
Definition 2024
cohortatus
cohortatus
Latin
Participle
cohortātus m (feminine cohortāta, neuter cohortātum); first/second declension
- encouraged, exhorted, having been encouraged
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | cohortātus | cohortāta | cohortātum | cohortātī | cohortātae | cohortāta | |
| genitive | cohortātī | cohortātae | cohortātī | cohortātōrum | cohortātārum | cohortātōrum | |
| dative | cohortātō | cohortātō | cohortātīs | ||||
| accusative | cohortātum | cohortātam | cohortātum | cohortātōs | cohortātās | cohortāta | |
| ablative | cohortātō | cohortātā | cohortātō | cohortātīs | |||
| vocative | cohortāte | cohortāta | cohortātum | cohortātī | cohortātae | cohortāta | |