Definify.com
Definition 2026
cibaturus
cibaturus
Latin
Participle
cibātūrus m (feminine cibātūra, neuter cibātūrum); first/second declension
- about to feed
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | cibātūrus | cibātūra | cibātūrum | cibātūrī | cibātūrae | cibātūra | |
| genitive | cibātūrī | cibātūrae | cibātūrī | cibātūrōrum | cibātūrārum | cibātūrōrum | |
| dative | cibātūrō | cibātūrō | cibātūrīs | ||||
| accusative | cibātūrum | cibātūram | cibātūrum | cibātūrōs | cibātūrās | cibātūra | |
| ablative | cibātūrō | cibātūrā | cibātūrō | cibātūrīs | |||
| vocative | cibātūre | cibātūra | cibātūrum | cibātūrī | cibātūrae | cibātūra | |