Definify.com
Definition 2024
cantaturus
cantaturus
Latin
Participle
cantātūrus m (feminine cantātūra, neuter cantātūrum); first/second declension
- about to sing
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | cantātūrus | cantātūra | cantātūrum | cantātūrī | cantātūrae | cantātūra | |
| genitive | cantātūrī | cantātūrae | cantātūrī | cantātūrōrum | cantātūrārum | cantātūrōrum | |
| dative | cantātūrō | cantātūrō | cantātūrīs | ||||
| accusative | cantātūrum | cantātūram | cantātūrum | cantātūrōs | cantātūrās | cantātūra | |
| ablative | cantātūrō | cantātūrā | cantātūrō | cantātūrīs | |||
| vocative | cantātūre | cantātūra | cantātūrum | cantātūrī | cantātūrae | cantātūra | |