Definify.com
Definition 2024
beluinus
beluinus
Latin
Alternative forms
Adjective
bēluīnus m (feminine bēluīna, neuter bēluīnum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | bēluīnus | bēluīna | bēluīnum | bēluīnī | bēluīnae | bēluīna | |
| genitive | bēluīnī | bēluīnae | bēluīnī | bēluīnōrum | bēluīnārum | bēluīnōrum | |
| dative | bēluīnō | bēluīnō | bēluīnīs | ||||
| accusative | bēluīnum | bēluīnam | bēluīnum | bēluīnōs | bēluīnās | bēluīna | |
| ablative | bēluīnō | bēluīnā | bēluīnō | bēluīnīs | |||
| vocative | bēluīne | bēluīna | bēluīnum | bēluīnī | bēluīnae | bēluīna | |
Synonyms
- (bestial): bēluālis, bēluus
Related terms
Descendants
- English: beluine
References
- beluinus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “beluinus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.